Dusmas ir spēcīgas un intensīvas emocijas, kas var būt noderīgas un kaitīgas atkarībā no tā, kā mēs tās izpaužam.
Dusmas var mūs iedvesmot rīkoties un aizstāvēt sevi vai citus. Bet tas var arī novest mūs pa ceļiem, kas piepildīti ar konfliktiem, sabojātām attiecībām un fiziskās veselības problēmām.
Neraugoties uz tā negatīvajām sekām, daudzi cilvēki cīnās ar dusmu pārvaldīšanu un satraucas par sīkām lietām. Izpratne par to, kāpēc jūs kļūstat tik dusmīga un neapmierināta, ir pirmais solis, lai uzzinātu par savām dusmām un pēc tam izdomātu efektīvus pasākumus, lai tās veselīgi pārvaldītu.
Šajā rakstā mēs apskatīsim pazīstamos dusmu izraisītājus, dusmu ietekmi uz mūsu ķermeni un prātu, kā arī stratēģijas un padomus, kā pārvaldīt un novērst sašutumu par sīkumiem. Mēs arī jūs iemācīsim kā būt mazāk aizkaitināmam , labāk pārvaldiet savas dusmas un uzlabojiet vispārējo labsajūtu.
Ja esat bijis pēdējā laikā jūtos tik emocionāli , varat uzzināt, kā labāk pārvaldīt savu garastāvokli un uzvedību.
Neatkarīgi no tā, vai jūs saskaraties ar neregulāriem uzliesmojumiem, piemēram, uzrunājot mīļoto, vai vairākām hroniskām dusmu problēmām, šis raksts sniegs ieskatu un rīkus, kas palīdzēs jums kontrolēt emocijas un uzlabot vispārējo labsajūtu.
Šīs vadlīnijas jums palīdzēs nomierinies, kad dusmīgs un, iespējams, pozitīvāks skats uz dzīvi.
Kā tevi ietekmē dusmas?
Dusmas var ietekmēt cilvēku vairākos veidos. Pirmkārt, tās ir intensīvas emocijas, kas var būtiski ietekmēt cilvēka fizisko un emocionālo labsajūtu. Ja tas netiek pārvaldīts efektīvi, tas var radīt daudzas negatīvas sekas indivīdam, viņa attiecībām un vispārējai dzīves kvalitātei.
Viens no veidiem, kā dusmas var ietekmēt cilvēku, ir to ietekme uz fizisko veselību. Ja cilvēks ir viegli aizkaitināms un nevar nomierināties, kad ir dusmīgs, viņa ķermenis izdala hormonu, piemēram, adrenalīna un kortizola, pieaugumu, kas palielina sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, vienlaikus radot muskuļu sasprindzinājumu.
Laika gaitā hroniskas dusmas var izraisīt dažādas veselības komplikācijas, piemēram, sirds slimības, augstu asinsspiedienu un hroniskas sāpes.
Dusmas var arī nopietni kaitēt garīgajai veselībai un likt personai piedalīties destruktīvās un negatīvās pašrunās, neracionālā domāšanā un impulsīvā uzvedībā. Šāda uzvedība bieži izraisa vainas, nožēlas un kauna sajūtu. To risinot, viņiem var nākties saskarties arī ar sabojātām personiskajām attiecībām dusmu dēļ.
Kopumā var būt grūti tikt galā ar dusmām neatkarīgi no avota. Mācīšanās prasmes, lai kontrolēt savas emocijas var ievērojami uzlabot jūsu garīgo veselību.
kur dzīvo Ītans un Hila
Turklāt, ja persona rīkojas dusmās, viņam var rasties juridiskas un finansiālas sekas. Tas atkal var ietekmēt viņu personīgās attiecības, darba izredzes, finansiālo nākotni un daudz ko citu.
Kā jau minēts, dusmas var kaitēt arī personiskajām attiecībām. Ja cilvēks bieži ir dusmīgs, viņš var kļūt emocionāli attālināts vai agresīvs, liekot citiem justies bailīgiem, aizvainotiem vai neērti. Tas var izraisīt sabojātas attiecības, sociālo izolāciju un samazinātu dzīves kvalitāti.
Apkopojot visu, ja jūs dusmojaties uz sīkumiem, jūs esat nonācis īstajā vietā. Pēc mūsu šodienas raksta izlasīšanas jūs varēsit efektīvāk pārvaldīt savas dusmas.
10 iemesli, kāpēc tu esi tik dusmīgs par sīkumiem:
Jūs varat justies dusmīgs un neapmierināts par sīkumiem. Tomēr var būt grūti noteikt precīzu cēloni, ja nav padziļinātas izpratnes par indivīda unikālajiem apstākļiem un pieredzi.
Tātad, ja šķietami viss jūs kaitina, pēdējā laikā jūtaties emocionālāks vai vēlaties kontrolēt savas emocijas, šis raksts ir domāts jums.
Tālāk ir norādīti daži izplatīti iemesli, kāpēc lietas var traucēt un jūs aizraut. Papildus šiem iemesliem mēs arī dalīsimies ar dažiem padomiem, kā efektīvi pārvaldīt, lai jūs varētu pārtraukt aprunāt citus.
1. Stress un nemiers.
Stress un trauksme var padarīt cilvēku dusmīgu par sīkumiem, izraisot ķermeņa reakciju “cīnies vai bēgt” — dabisku izdzīvošanas mehānismu, kas paredzēts, lai palīdzētu mums reaģēt uz uztveramiem draudiem. Kad mēs piedzīvojam stresu vai trauksmi, mūsu ķermenis izdala spēcīgus stresa hormonus, piemēram, adrenalīnu un kortizolu, kas palielina mūsu sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu un elpošanas ātrumu. Šie hormoni sagatavo mūs rīkoties.
Tomēr pieņemsim, ka šie stresa faktori ir hroniski vai bieži. Tādā gadījumā mūsu ķermenis var tikt pārslogots un var izraisīt cīņas vai bēgšanas reakciju pat situācijās, kas faktiski nav bīstamas. Tas var likt mums justies uzmācīgiem un aizkaitināmiem, padarot mūs vairāk pakļauti pārmērīgai reakcijai uz nelieliem izraisītājiem vai kairinājumiem.
Piemēram, kāds, kurš ir saspringts par darba termiņu, var kļūt dusmīgs uz savu partneri par to, ka viņš atstājis traukus izlietnē vai nav nolicis drēbes, lai gan tā ir maznozīmīga problēma.
Stress un trauksme var ietekmēt arī mūsu spēju regulēt savas emocijas un apgrūtināt racionālu vai mierīgu domāšanu šajā brīdī. Tas var izraisīt nežēlīgu pieaugošu dusmu un vilšanās ciklu. Tā rezultātā mēs kļūstam arvien reaktīvāki un mēdzam pārspīlēti reaģēt uz sīkumiem.
2. Neatrisinātas dusmas un neveselīgi pārvarēšanas mehānismi.
Neatrisinātas dusmas un neveselīgi pārvarēšanas mehānismi var būtiski ietekmēt gan mūsu garīgo un fizisko labsajūtu, gan mūsu attiecības ar citiem. Ja mums ir neatrisinātas dusmas, tās var izpausties dažādos veidos, piemēram, aizkaitināmībā, agresijā vai pasīva-agresīva uzvedība .
Šāda uzvedība var kaitēt mūsu attiecībām ar citiem, liekot viņiem justies ievainotiem, neapmierinātiem vai pat nedrošiem.
Turklāt, ja mums nav veselīgu pārvarēšanas mehānismu, lai tiktu galā ar savām dusmām, mēs varam pievērsties destruktīvai vai pašsabotējošai uzvedībai, lai pārvaldītu savas emocijas. Tas var ietvert vielu lietošanu, paškaitējumu vai riskantu uzvedību, kas apdraud sevi vai citus.
Neatrisinātas dusmas bieži rodas no dziļākām emocionālām brūcēm vai traumām, kuras mēs neesam apstrādājuši vai tikuši galā. Piemēram, kādam, kurš ir pieredzējis vardarbību bērnībā, var būt neatrisinātas dusmas, kuras viņi neapzinās, bet kas izpaužas kā agresija vai aizkaitināmība viņu pieaugušo attiecībās.
Ja mums ir neatrisinātas dusmas, tās var ietekmēt arī mūsu spēju veidot veselīgas attiecības ar citiem. Mums var būt grūtības, lai efektīvi sazinātos, kļūtu viegli neapmierināti vai nespējam just līdzi citiem, tādējādi apgrūtinot jēgpilnu sakaru veidošanu vai konfliktu risināšanu veselīgā veidā.
Neveselīgi pārvarēšanas mehānismi, piemēram, vielu lietošana vai paškaitējums, var arī būtiski ietekmēt mūsu fizisko un garīgo veselību. Piemēram, vielu lietošana var izraisīt atkarību, fiziskas veselības problēmas un pat nāvi. Tāpat paškaitējums var izraisīt fiziskus ievainojumus un arī veicināt garīgās veselības problēmas, piemēram, depresiju un trauksmi.
