Vai jums ir apnicis justies kā cieši satītai atsperei, kas ir gatava piespiesties pie mazākās izdevības?
Vai jūs apskaudat tos bezrūpīgos cilvēkus, kuri, šķiet, plūst cauri dzīvei bez rūpēm pasaulē?
Vai jūsu draugi vai kolēģi regulāri liek jums “atslābināties” vai apraksta jūs kā “saturīgu”?
Mūsdienu steidzīgajā, haotiskajā pasaulē ir grūti nejusties satriektam un stresam. Mūsu darbs un personīgā dzīve pastāvīgi mudina mūs darīt vairāk, būt vairāk un sasniegt vairāk. Papildus milzīgajam spiedienam, ko mēs jau izjūtam, visā pasaulē strauji pēc kārtas notiek daudz satricinājumu.
Šķiet, ka katrs zemes stūris piedzīvo vienu vai otru nelaimi. Spriedze ir visu laiku augstākajā līmenī. Visi ir uz robežas. Mēs esam saspringti, tikai gatavojamies tam, kas notiks tālāk.
Mums ir daudz iemeslu, lai justos saspringti vai satraukti. Taču dzīvot pastāvīgā spriedzes un nemiera stāvoklī ir ne tikai nepatīkami, bet arī kaitē mūsu veselībai un pašsajūtai.
Ja jūtaties noraizējies vai saspringts situācijās, kad citi cilvēki šķiet mierīgi un saliedēti, turpiniet lasīt padomus par to, kā ikdienā būt mazāk saspringtam un atslābinātam.
Lūkas karātavas un Kārlis Andersons
Ko nozīmē būt saspringtam?
Cilvēks, kurš tiek raksturots kā “saspiests”, parasti ir pārmērīgi satraukts, saspringts un stingrs savā domāšanā un uzvedībā. Viņiem ir grūti atpūsties vai atslābināties, parasti baidoties zaudēt kontroli. Saspringts cilvēks ir arī pārāk kritisks (pret citiem un sevi), un viņam ir perfekcionisma tieksmes.
Viņiem var būt grūtības tikt galā ar izmaiņām vai negaidītiem notikumiem. Saspringti cilvēki cenšas visu plānot un organizēt iepriekš, lai izvairītos no iespējamiem pārsteigumiem. Bieži vien viņiem ir problēmas ar sociālajām situācijām un viņi jūtas neērti nepazīstamā vidē vai ar jauniem cilvēkiem.
Ir daži kopīgi atribūti, ar kuriem saspringti cilvēki mēdz dalīties. Viņi bieži:
- trūkst elastības vai pielāgošanās spējas
- pāranalizēt vai pārdomāt sīkas detaļas
- ir grūtības atpūsties vai baudīt brīvo laiku
- mikropārvaldība
- bail kļūdīties
- uztver lietas pārāk nopietni
- piedzīvo augstu stresa un trauksmes līmeni
- jūties aizkaitināts un īgns
- ir neizskaidrojamas fiziskas problēmas (galvassāpes, muguras/plecu sāpes, ādas problēmas, augsts asinsspiediens utt.)
Galu galā saspringta cilvēka īpašības ir saistītas ar bailēm no nenoteiktības, vajadzību pēc kontroles un dziļu nedrošību. Šo problēmu dēļ viņi nevar atslābināties . Viņi vienmēr ir modri, pasargājot no nenoteiktības un haosa.
Kāpēc es esmu tik satraukts?
Jums, iespējams, ir viens, daži vai daudzi no iepriekš uzskaitītajiem raksturlielumiem, ja esat kādreiz aprakstīts kā “saspiests” vai “saspiests”. Un, ja jūs esat kā vairums nežēlīgu cilvēku, jūs, visticamāk, cīnāties ar aprakstu un domājat, kāpēc jūs esat tāds.
Kas jūs izmainīja no bezrūpīgā cilvēka, kāds bijāt iepriekš? Kas tevi tā ievainoja, ka vienkārši nespējat atpūsties?
Var būt daudz iemeslu, kāpēc esat saspringts. Tas varētu būt jūsu ģenētikas rezultāts. Pētījumi liecina, ka noteiktas personības iezīmes, piemēram, neirotisms (personības iezīme, kurā cilvēki negatīvas emocijas piedzīvo ātrāk nekā citi), var būt iedzimta.
Jūs varētu būt saspringts, jo bijāt pakļauts sabiedrības spiedienam, kas augstu vērtē produktivitāti un perfekcionismu. Tas ir licis jums justies tā, it kā jums vienmēr ir jābūt “ieslēgtam” un jādarbojas pēc iespējas labāk.
Tā var būt iemācīta uzvedība, ko pārņēmuši jūsu vecāki vai citas ietekmīgas personas jūsu dzīvē. Vai uzaugāt vidē, kurā sasniegumi tika vērtēti ļoti augstu?
Iespējams, esat piedzīvojis kādu bērnības traumu vai iebiedēšanu, kas lika jums justies nedroši vai neaizsargāti. Tas var būt veicinājis jūsu vajadzību kontrolēt savu apkārtni, lai tiktu galā ar pagātnes traumu.
Sasprindzinājums var būt garīgās veselības stāvokļa simptoms, piemēram, trauksme, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi (OCD) vai depresija. Pašreizējie stresa faktori, piemēram, darba spiediens, attiecību problēmas vai finansiāls stress, var izraisīt arī saspringumu.
Kā redzat, būt saspringtam ir kaut kas tāds, ko var iemācīties vai mantot. Tā ir uzvedība, ko mēs varam iegūt bērnībā vai pieaugušā vecumā. Un tas ir kaut kas, kas var notikt ar jebkuru.
17 veidi, kā būt mazāk saspringtam
Par laimi, būt saspringtam nav pastāvīgs prāta stāvoklis. Ir dažas darbības, kuras varat veikt, lai atbrīvotos no šī uzvedības modeļa un dzīvotu brīvāku, patīkamāku dzīvi.
Ja esat noguris no saspringuma un vēlaties uzzināt, kā to izdarīt būt mazāk savērtas , jūs esat nonācis īstajā vietā. Tālāk mēs izpētām padomus un paņēmienus, kurus varat izmantot, lai atbrīvotos un dzīvotu pilnvērtīgi.
1. Iemācieties uztvert joku.
Izjokot ir izaicinājums, kad esat saspringts. Joki var justies kā personisks uzbrukums vai likt jums justies neērti vai neērti. Tomēr iemācīties pieņemt joku ir vērtīga prasme. Tas var palīdzēt jums izveidot jēgpilnas attiecības, atvieglot un mazināt stresu.
Ja jums ir grūti uztvert joku, saprotiet, ka joki nav jāuztver nopietni. Mēģiniet atrast jokā humoru un iemācieties pasmieties par sevi. Iemācieties novērtēt dzīves vieglāko pusi.
kā uzzināt, vai sieviete tev patīk
Neuztveriet smieklus par jokiem kā laika izšķiešanu. Tam var būt liela ietekme uz jūsu garastāvokli un labsajūtu. Kad jūs smejaties, jūsu ķermenis izdala endorfīnus, kas palīdz organismam regulēt asinsspiedienu un cīnīties ar stresa hormoniem.
Lai iemācītos pieņemt joku, būs vajadzīgs laiks un pūles. Bet praksē jūs varat iemācīties saskatīt humoru jokos un dzīvē.
2. Atslābiniet savu vajadzību pēc kontroles.
Joma, ar kuru cilvēki cīnās, ir viņu vajadzība kontrolēt sevi, situācijas un citus. Bet, tā kā dzīve lielā mērā ir ārpus mūsu kontroles, tas izraisa stresa, neapmierinātības un spriedzes sajūtu. Tas viss negatīvi ietekmē mūsu garīgo un fizisko veselību.
Tāpēc, mācoties, kā beidz censties visu kontrolēt novedīs pie brīvākas un pilnvērtīgākas dzīves.
Lai atslābinātu savu vajadzību pēc kontroles, atzīstiet, ka ne visu var kontrolēt vai plānot. Nosakiet jomas, kuras jūs parasti kontrolējat, un mēģiniet atbrīvoties. Ja jūs kontrolējat darbu, praktizējiet dažu savu pienākumu deleģēšanu. Mēģiniet uzticēties saviem kolēģiem lēmumu pieņemšanā.
Izaiciniet negatīvās domas, kas veicina jūsu kontrolējošo uzvedību. Un mēģiniet pieņemt pozitīvāku, elastīgāku domāšanas veidu, pieņemot, ka kontroles atlaišana var novest pie pozitīvāka iznākuma, nekā jūs varētu iedomāties.
Visbeidzot, veltiet laiku atpūtai un izbaudiet pašreizējo mirkli. Pārtrauciet uztraukties par to, kas varētu notikt nākotnē. Izbaudiet to, kas notiek tagad.
